Komārno (sk, hu, de, sr) ir pilsēta Slovākijas dienvidrietumos, Donavas kreisajā krastā, pie Vāhas ietekas Donavā. Tā ir robežpilsēta ar Ungāriju, pretējā Donavas krastā atrodas ungāru pilsēta Komāroma (vēsturiski tā bijusi viena pilsēta abos upes krastos). No vairāk kā 36 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju 53,8% ir ungāri un 33,5% slovāki. No 17. gadsimta pilsētā eksistē serbu kopiena.
1. gadsimtā mūsdienu Komārno apkārtnē atradās Romas impērijas Panonijas provinces apdzīvotas vietas Brigetio un Kelemantija. 4. gadsimtā romiešus padzina barbari, 6. gadsimtā te ieradās avāri un slāvi. 9. gadsimtā šai teritorijā ieradās ungāri un 10. gadsimtā uzbūvēja savu cietoksni, kas rakstos pirmo reizi minēts 1075. gadā. 1265. gadā Ungārijas karalis Bēla IV Komāromai piešķīra pilsētas tiesības. 16. gadsimtā, lai aizsargātos no Osmaņu impērijas iebrukumiem, uzcelts varenais Vecais cietoksnis, bet 17. gadsimtā - otrs, Jaunais cietoksnis (19. gadsimtā pārbūvēts par vienu no nozīmīgākajiem cietokšņiem Austroungārijas aizsardzības sistēmā). 18. gadsimtā Komāroma bija viena no plaukstošākajām Austrijas pilsētām, 1745. gadā karaliene Marija Terēzija tai piešķīra brīvpilsētas tiesības.
Pēc Pirmajam pasaules karam sekojošās Austroungārijas sadalīšanas, pilsēta tika sadalīta starp divām valstīm. Lielākā daļa nonāca Čehoslovākijā (lai gan te dzīvoja pārsvarā ungāri), bet pilsētas daļa Donavas labajā krastā palika Ungārijai. Pēc Otrā pasaules kara Komārno bija ČSSR sastāvā, bet kopš šīs valsts sadalīšanas ietilpst Slovākijā.
